RIJADA

Sākotnēji liela daļa radošajā industrijā strādājošo ir gatavi darboties bez maksas. Tas ir hobijs, aizraušanās, veids kā izteikt sevi vai labi pavadīt brīvo laiku. Laikam ejot, sākotnējā aizraušanās var pārvērsties pastāvīgā darbā vai uzņēmējdarbībā. Ja darbs netiek pienācīgi atalgots, tad sākotnējais entuziasms, lai cik liels tas arī nebūtu, var noplakt. Praksē tas nozīmē, ka ir jāmeklē cita nodarbošanās un radošās dzirksts izpausmes jāatstāj hobija līmenī. Lai tas nenotiktu ir svarīgi apgūt radošo nozaru finansēšanas ABC.

Radošumam jābūt samērīgam

Mums visiem patīk eksperimentēt. Tas ir fakts. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai šie eksperimenti būtu interesanti un noderīgi klientiem. Varam izvēlēties strādāt premium segmentā, koncentrējoties uz nelielu skaitu bagātu un turīgu klientu. Varam strādāt ar plašākām masām un ražot savas preces vairumā. Abiem variantiem ir savi plusi un mīnusi un nedrīkst teikt, ka pirmais variants ir īsta māksla, bet otrs atteikšanās no saviem ideāliem. Vērtējumus par vienu vai otru izvēli parasti izsaka kritiķi vai konkurenti, taču tikai Jūs katrs zinat patieso atbildi. Jebkurā gadījumā daudzi piekritīs, ka labāk ir strādāt radošajās nozarēs komerciālos projektos, nevis strādāt par juristu vai ekonomistu.

Kur meklēt finansējumu?

Sponsori, mecenāti, valsts un pašvaldības iestāžu finansējums, projektu finansējums – šie daudzu skatījumā ir galvenie finansējuma avoti radošajās nozarēs. Tam var piekrist. Lielākā daļa Latvijas radošo cilvēku gūst atalgojumu tieši kādā no šīm darbības finansēšanas shēmām. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka darbojamies globālā tirgū un pircēji nav tikai Latvijas iedzīvotāji un juridiskās personas. Pasaulē ir gana daudz privātpersonas, kas ir gatavas nopirkt jūsu preces par pietiekami augstu cenu. Lielākais izaicinājums šajā ziņā, protams, ir spēja popularizēt savu produktu, jo konkurence ir gana augsta. Lai sasniegtu panākumus var nākties ieguldīt pamatīgas pūles, taču, ja ts izdodas panākumi ir praktiski garantēti. Tā kā ceļš, līdz panākumiem ir tāls, tad ir būtiski izveidot ilgtspējīgu pamatu.  Tas nozīmē, ka darbs ar dažādiem projektiem, pašvaldību vai valsts iestādēs joprojām ir jāsaglabā kā labs veids, lai nodrošinātu ikdienas iztikšanu. Aizņemties naudu, cerot gūt ātrus panākumus ir slikta stratēģija. Banku aizdevumi tāpat kā ātrie kredīti vienmēr ir jāatmaksā ar procentiem, turklāt pēdējo gadījumā ar krietni augstiem procentiem.

No otras puses, situācijās, kad ir izstrādāts teicams biznesa plāns, ir laba komanda un jau uzkrāta pieredze – aizdevums kredītiestādē uzņēmējdarbības paplašināšanai var būt labs veids kā nopirkt laiku. Jā, tieši laiks ir galvenā vērtība šajā dzīvē. Brīžos, kad jāizvēlas – krāt naudu 20 gadus vai aizņemties un rīkoties vēl jaunības gados, var būt jāpieņem smagi lēmumi. Nepareizi aprēķini, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai neparedzēti izaicinājumi var sagraut vislabākos nodomus. Nelaimes vienmēr var gadīties un arī šāds variants ir jāparedz jau sākotnēji, t.i. vēl pirms finansējuma meklēšanas.

Ņemot vērā jau pieminētos riskus, daudz labāks variants ir paplašināt uzņēmējdarbību no personīgiem iekrājumiem. Ja tas nav iespējams, apsveriet iespēju izveidot radošo komandu, kur katrs iegulda daļu naudu. Jā, šādā variantā būs jāiemācās dalīties un arī ienākumi var nebūt tik lieli. Tajā pašā laikā var sanākt izveidot daudz labāku produktu nekā sākotnēji cerēts un rezultāts var būt pārsteidzošs. Trešā iespēja ir meklēt turīgu sponsoru – biznesa enģeli vai vienkārši mecenātu, kuram pieejami daudzi miljoni un ir vēlme atbalstīt radošos censoņus. Borisa un Ināras Teterovu fonds, piemēram, atbalsta virkni nozaru, taču lielākajā daļā no tām finansējums tiek piešķirts uz projektu bāzes. Aizdot naudu privātpersonām vai uzņēmumiem, lai uzrunātu vairāk klientus viņi nepraktizē. Papildus iespēja ir aizņemties naudu valstij piederošajā ALTUM. Tas ir bankai līdzīgs veidojums, kas aizdod naudu biznesa uzsācējiem, taču ne tikai. Procentu likmes šajā iestādē mēdz būt zemēkas nekā citās bankās, bet pieejamā finansējuma apmērs var būt mazāks.

Valsts atbalsts radošajās nozarēs

Viena no lielākajām atbalsta programmām, ārpus valsts izsniegtā finansējuma LV100 ietvaros ir Valsts Kulturkapitāla fonds. Izmantojot šo instrumentu, valsts mēdz dažādiem projektiem katru gadu sadalīt vairākus miljonus eiro. Globālā mērogā tas nav daudz, bet radošajās industrijās tā ir uzskatāma par lielu naudu. VKKF mājaslapā varat sekot projektu izsludināšanai, jauniem un rezultātiem.

Kopsavilkums

Šeit uzskaitītie varianti, protams, nav vienīgais veids kā tikt pie naudas. Tāpat arī kredīti un privātpersonu aizdevumi nav vienīgais veids kā izcelties. Pasaules pieredze liecina, ka izcili mākslinkiek paceļas pāri līdzgaitniekiem arī bez ārēja atbalsta. Diemžēl tas mēdz notikt arī pēc viņu nāves, bet paši lielāki talanti savas dienas ir pavadījuši trūkumā un nabadzībā. Ja Jūs nevēlaties kļūt par lielo atklājumu jau pēc savas nāves un gribat dzīvot pārtikuši, ir laiks izvērtēt iespējas savus darbus un radošās spējās pārdot komerciālām vajadzībām – patērētājiem vai juridiskām personām.